Ieraudzījusi savu seju, viņa pagalam izbijās, tik brūna un nejauka tā bija, bet, saslapinājusi roku ūdenī, viņa paberzēja acis un pieri un atkal paspīdēja balta āda. Tad viņa novilka drēbes un iegāja skaidrajā ūdenī. Daiļāka ķēniņbērna par viņu šai pasaulē nebija!